Russula grisea (Pers.: Secr.) Fr. ss. Gillet


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 5-11 cm plata, pusapaļa, vēlāk izliekta, vecumā plakana vai ieliekta, stingra, dažādu nokrāsu pelēka, pelēcīgi tēraudzilgana, vietām arī melngani vai brūngani olīva, mēļa, retāk brūngani vīnsārta, vidū reizēm okerīga vai brūna, izbālējumos arī dzeltenīga. Mala gluda vai vecumā īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, apmēram līdz 1/3 novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, zem virsmiziņas +-iekrāsojies, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas krēmkrāsas, 5-12 mm platas, šauri pie kātiņa pieaugušas, reizēm mazliet sīvas.

Kātiņš 4-10 cm garš, 1-3 cm resns, cilindrisks, blīvs vai vecumā reizēm ar iekšēju plaisājumu, balts vai ar mēļu, iesārtu apsarmi, skārumos +_ dzeltē.

Sporas ar +_ savienotām kārpiņām, iegarenas, krēmkrāsas, (5,5)6-9(9,5 )x (5)5,5-6,5(7,5) μm.

Trofiskā grupa Ozolu, dižskābaržu mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku mežos, +_ mālainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.

Līdzīgās sugas R. ionochlora - vijolīšu bērzlape, nekad nav pelēka, dominē violetie, zaļie toņi, sporas mazākas, kārpiņas izolētas. R. cyanoxantha - violetzaļā bērzlape ir lielāka, sporas baltas, lielākas, kārpiņas izolētas.

Īpašas norādes Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.