Russula graveolens Romell var. subrubens Lange
- latviski: smakojošās bērzlapes varietāte
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 6-8 (10) cm plata, izliekta, briedumā plakani izliekta, vecumā +_ ieliekta, sarkanbrūna, reizēm vietām vara sarkana, vidū parasti tumšāka, ar purpura vai olīvbrūnu nokrāsu, izbālējot ar okerdzelteniem plankumiem vai zonām. Mala vecumā īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, apmēram līdz pusei novelkama.
Mīkstums biezs, stingrs, bālgans, griezumos bāli dzeltenīgs, ar siļķu smaku un maigu garšu.
Lapiņas briedumā okerkrāsā, 5-7 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, vietām brīvas, sākumā mazliet rūgtenas.
Kātiņš 4-6 (7) cm garš, 1-2 (2,5) cm resns, vismaz pamatnē sārts, reti balts, skārumos dzeltenbrūns, blīvs vai sūkļains.
Sporas ar +_ savienotām kārpiņām, olveida, masā okerkrāsas, (6,3)6,7-8,4(9,6) x (5)5,5-7 μm.
Trofiskā grupa Alkšņu un ošu mikorizas sēne.
Biotopi Mitros lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā pareti, VII- IX.
Līdzīgās sugas R. barlae - Barla bērzlape un R. graveolens -smakojošās bērzlapes pamatforma vai tips aug zem citiem kokiem.
Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in moist deciduous forests, rare in Latvia , edible.
Микоризообразователь, во влажных лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.