Russula fuscorubroides Bon.
- latviski: ērkšķogu bērzlape
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2,6-7 cm plata, stingra, izliekta, vēlāk izpletusies, reizēm sekli ieliekta, vidū purpurmelngana, malā nedaudz gaišāka, purpurvioleta vai tumši vīnsarkana, reizēm ar šauru, dažu mm platu, karmīnsarkanu maliņu. Mala gluda. Virsmiziņa nespodra, pieaugusi. Mīkstums bālgans, pelēcīgs, ar ožamo spirtu nesārtojas, trausls, ar ērkšķogu kompota smaržu un ļoti sīvu garšu.
Lapiņas bālganas, nekad nav citrondzeltenas, iespiedumos nav zaļganas, 3,5-6mm platas.
Kātiņš 3-6 cm garš, 0,6-1,5 cm resns, cilindrisks, parasti purpurviolets, retāk bālgans ar sārtu apsarmi, blīvs, vecumā reizēm dobumains.
Sporas ar +_ izolētām kārpiņām, olveida, masā krēmkrāsas, (7)7,5-9,5(10) x (6)6,5-8 μm.
Trofiskā grupa Skuju koku mikorizas sēne.
Biotopi Skuju koku mežos, skābās augsnēs, zem eglēm.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā pareti, VII- IX.
Līdzīgās sugas R. queletii - Kelē bērzlape aug kaļķainās augsnēs, virsmiziņa +_ novelkama, izbalē. R. torulosa - druknā bērzlape un tās var. fuscorubra aug zem priedēm, kaļķainās augsnēs. R. sardonia - zeltasaru bērzlapes mīkstums sārtojas no ožamā spirta, lapiņām citrondzeltens spīdums, tās asaro.
Īpašas norādes Ēdama, pēc vārīšanas derīga sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on acid soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в хвойных лесах, на кислых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.