Russula fragilis f. violascens Gillet


Iepriekšējā suga Nākamā suga

: R. pelargonia – pelargoniju bērzlapei – pelargoniju smarža, lapiņas un sporas krēmkrāsā, aug zem apsēm, papelēm. R. norvegica – Norvēģijas bērzlapei sporas lielākas - 9(11) m. R.fragilis var. knauthii - trauslās bērzlapes var. sporu kārpiņas garākas – 1,3(1,5) m. R. fragilis f. griseoviolacea - šai trauslās bērzlapes formai cepurīte mēdz būt arī violeta, bet parasti vairāk pelēka vai ar sarkanīgu krāsu piejaukumu.

Apraksts: Cepurīte 2-6 cm plata, plakani izliekta, vēlāk sekli ieliekta, bieži neregulāra, daudzkrāsaina, mitrumā gaiši tumši vai blāvi violeta, reizēm vidū ar olīvu nokrāsu, bet malā mēļa, tur reizēm sausumā arī sarkanīga, ar plānu, rievotu malu. Virsmiziņa daļēji spīdīga, tālu novelkama. Mīkstums balts, ļoti trausls, ar augļu smaržu un ļoti sīvu garšu.
Lapiņas baltas, ciešas, brīvas vai šauri pieaugušas, šķautnēs sīki robainas vai gludas.
Kātiņš 3-7 cm garš, 0,5-1,3 cm resns, slaidi vāles veida vai cilindrisks, balts.
Sporas ar tīklveidā savienotām kārpiņām, ieapaļas, masā baltas, (6,2)7-9(9,6) x (5,5)6-7(7,5) m.

Trofiskā grupa : Skujkoku mikorizas sēne

Biotopi: Mitros, pat purvainos mežos.

Izplatība un sastopamība : Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VI– X.

Īpašas norādes : Ēdama

Summary: Mycorrhiza forming species, forests, common, edible.

Обобщение: Микоризообразователь, в лесах, очень часто, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.