Russula fellea Fr.
- latviski: žults bērzlape
- angliski: Bitter Russule
- vāciski: Gallentäubling
- zviedru: Gallkremla
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-11 cm plata, pusapaļa, stingra, ātri izplēšas plakana, vecumā reizēm ieliekta, ar lēzenu pauguru, medus vai bāli okerdzeltena, vidū arī rūsgani brūna ar bāli salmu dzeltenu, gludu, vecumā reizēm īsi, neskaidri rievotu malu. Virsmiziņa mitrumā gļotaina, sausumā nespodra, līdz 1/3 novelkama. Mīkstums trausls, balts, vēlāk vietām bālu salmu krāsā, ar ābolu kompota vai pelargoniju smaržu un ļoti sīvu, dedzinošu garšu.
Lapiņas bāli dzeltenīgas, pie kātiņa pieaugušas, 4-10 mm platas, ciešas, asarojošas.
Kātiņš 3-7 cm garš, 1-1,5 cm resns, bālgans vai dzeltenīgs, blīvs, vēlāk dobumains.
Sporas ar savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, (6,5)7-8(9,8) x 6-7 μm.
Trofiskā grupa Galvenokārt dižskābaržu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, sevišķi zem dižskābaržiem, māla vai smilšu augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII– X.
Līdzīgās sugas R.ochroleuca - okerdzeltenās bērzlapes garša mēreni sīva, bez tipiskas smaržas. R.farinipes - miltu bērzlapes mala tulznaini, gari rievota, kāts ar baltu apsarmi.
Īpašas norādes Neēdama.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.