Russula farinipes Romell ap. Britzelm
- latviski: miltu bērzlape
- angliski:
- vāciski: Mehlstiel-Täubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-8 cm plata, stingra, izliekta, reizēm ar iedobi, vecumā dažreiz dziļi ieliekta, ar lēzenu pauguru, ziloņkaula, salmu vai bālā okerkrāsā, reizēm ar zaļganu nokrāsu, bieži rūsgani plankumaina vai sīki punktaina, ar asu, tulznainu, rievotu, plānu malu. Virsmiziņa mitrumā gļotaina, sausumā smalki zvīņaina, nav novelkama. Mīkstums elastīgs, balts, zem virsmiziņas un kāta griezumā iedzeltens, ar vāju augļu smaržu un ļoti sīvu, dedzinošu garšu, sevišķi lapiņās.
Lapiņas salmu krāsā, rūsgani plankumotas, šauras, bieži asarojošas, pie kātiņa pieaugušas, reizēm nolaidenas.
Kātiņš 6-9 cm garš, 1-2,5 cm resns, elastīgs, uz leju tievāks, līks, balts, vēlāk salmu krāsā, pamatnē brūngani plankumains vai ar bāli zaļganu nokrāsu, zem lapiņām sākumā miltaini apsarmots, vecumā sūkļains vai dobumains.
Sporas ar izolētām kārpiņām, iegarenas, masā baltas, 6-7,5(8,2) x 5-6,7 μm.
Trofiskā grupa Ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Mitros, zālainos lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti reti, VII– VIII.
Līdzīgās sugas R. pectinatoides – ķemmveida bērzlapei kātiņa pamatnē parasti sarkanīgi traipiņi, sīvas tikai lapiņas, sporas tumšākas.
Īpašas norādes Neēdama sīvās garšas dēļ.
Mycorrhiza forming species in moist deciduous forests, very rare in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, во влажных лиственных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.