Russula faginea Romagn.
- latviski: dižskābaržu bērzlape
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 6-14 cm plata, ilgi izliekta, vecumā ieliekta, stingra, sākumā tumša, vidū pat kvēpaini brūna, malā gaišāka, vēlāk vīnsārta ar šokolādes, vara, vai sārtu nokrāsu, plankumos arī bordo vai kakao krāsā, izbālējumos dzeltenīga, brūngana vai olīvzaļgana ar gludu, vecumā īsi rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums biezs, balts, brūnē, vecumā ar siļķu smaku un maigu garšu.
Lapiņas krēmkrāsas, šķautnēs reizēm cepurītes krāsā, līdz 15 mm platas, biezas, nav ciešas.
Kātiņš 4-12 cm garš, 2-3,5 cm resns, stingrs, balts, dzeltē, skārumos brūnē.
Sporas ar izolētām kārpiņām, olveida līdz plati elipsoīdas, masā bāli dzeltenīgas, 8-10(11) x (6,8)7,5-8,7 μm.
Trofiskā grupa Ozolu un dižskābaržu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos, parkos, trūdvielām bagātās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII– IX.
Līdzīgās sugas R. graveolens – smakojošā bērzlape ir mazāka un ar mazākām, gaišākām sporām.
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, parks, on nutrient-rich soils, very rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в парках, на богатых почвах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.