Russula emetica (Schaeff.: Fr.) Pers.
- latviski: sīvā bērzlape
- angliski: The Sickener
- vāciski: Kkirschroter Speitäubling
- zviedru: Giftkremla
- igauņu: pilvik kirbe
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 5-10 cm plata, pusapaļa, plakani izliekta vai sekli ieliekta, koši gaišsarkana vai var. longipes (sk. zīmējumu) reizēm tumšsarkana, parasti ar tumšāku vidu, izbālējot ar bāli dzeltenīgiem plankumiem, (R. emetica var. betularum - reizēm izbalē pilnīgi balta), ar gludu, vecumā rievotu malu un miklu, +_ spīdīgu, tālu novelkamu virsmiziņu. Mīkstums trausls, mīksts, balts, ar augļu smaržu un ļoti sīvu garšu.
Lapiņas baltas, 5-6 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, retāk nedaudz nolaidenas, nav ciešas.
Kātiņš 5-8 cm garš, 1-2 cm resns, balts, (R. emetica var. griseascens - mitrumā uzkrītoši pelēks), sūkļains, trausls, spīdīgs.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, (7,5)8-10(11) x (6,5)7-8,5(9) μm.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Mitros skuju koku mežos (R. emetica var. sylvestris - sausākās vietās).
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– X.
Līdzīgās sugas un taksoni R. mairei – Maira bērzlapes var. fageticola – aug zem dižskābaržiem, ozoliem, retāk citur. R. laccata – olīvvioletās bērzlapes taksons ir ar spīdīgu kā nolakotu virsmiziņu. R. carminea – karmīna bērzlapi, R. aquosa – ūdeņainās bērzlapes f. pseudocarminea, R. gracillima – smalkās bērzlapes f. emeticolor un R. rhodopoda – liesmainās bērzlapes f. clussi – sk. aprakstus.
Īpašas norādes Neēdama sīvās garšas dēļ.
Mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, very common in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, в Латвии очень часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
