Russula densifolia Gillet


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 3-7(8) cm plata, lēzeni izliekta, vēlāk plakani izpletusies, vecumā sekli ieliekta, bālgana ar brūnganu vai olīvbrūnganu vidu un izbālējot gaišāku, pat ar dzelteni bālganiem plankumiem, gludu malu un +_ matētu, pieaugušu virsmiziņu. Mīkstums ciets, biezs, balts, lēnām kļūst pelēks, griezumā lēni kļūst sarkanīgs, tad kvēpains vai melnē, vecumā pat melngans, ar neizteiktu smaržu un maigu, lapiņās sīvu garšu.

Lapiņas krēmkrāsas, skārumos brūnē, vēlāk melnē, ciešas, pie kātiņa pieaugušas vai +- nolaidenas, ar daudzām īsām starplapiņām, nav zaroto lapiņu.

Kātiņš 3-11 cm garš, 1-1,5 cm resns, cilindrisks, reizēm ekscentrisks, ciets, blīvs, balts, vēlāk brūngans vai kvēpaini traipains, iespiedumu vietās gausi un niecīgi sārtojas.

Sporas ar zemām, savienotām kārpiņām, iegarenas līdz elipsoīdas, masā baltas, (6,4)7-9(10) x (5)6-7(7,5) μm.

Trofiskā grupa Lapu un skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VIII– X.

Līdzīgās sugas R. acrifolia – sīvlapiņu bērzlapei un tās taksonam R. densifolia J. Sch. Sārtošanās griezumā vājāka, garša sīva. R. anthracina – sārtlapiņu bērzlapei un tās tax. densissima un insipida lapiņām sārts spīdums. R. adusta – tumšā bērzlape un R. nigricans – melnganā bērzlape (sk. aprakstus).

Īpašas norādes Ēdama pēc novārīšanas, piemērota sālīšanai, marinēšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, on sandy soils, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.