Russula citrina Gill. (= p.p. R.citrina Gill.s.s. Romagn.)
- latviski: Citrusu bērzlape
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
: R. fellea - žults bērzlapei ābolu kompota vai pelargoniju smarža, sporas lielākas, R. farinipes – miltu bērzlape aug zem ozoliem, cepurītes mala tulznaini rievota, sporu kārpiņas izolētas. R. pectinata, ķemmes bērzlapei un R. pectinatoides – ķemmveida bērzlapei cepurīte vairāk kartondzeltena, nekad citrondzeltena.
Apraksts: Cepurīte 5-7 cm plata, izliekta, vēlāk izpletusies, vecumā +_ ieliekta, citrondzeltena, parasti ar tumšāku, brūnganu vai rūsganu vidu. Mala +_ asa, gluda, vecumā parasti īsi rievota. Virsmiziņa daļēji spoža, gar malu vai mitrumā, līdz 1/3, retā līdz 1/2 novelkama. Mīkstums stingrs, balts, vēlāk vietām bālu salmu krāsā, ar neizteiktu smaržu un sīvu garšu, sevišķi lapiņās.
Lapiņas briedumā bālā krēmkrāsā, 4-6 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 4-6 cm garš, 1, 6-2 cm resns, parasti cilindrisks, stingrs, vecumā sūkļains, balts, sākumā reizēm ar baltu apsarmi, vecumā rievains.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, (5,5)6-7,5(8) x 5-6,7(8) µm.
Trofiskā grupa : Skuju un lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi: Lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība : Eiropa, Latvijā reti, VIII– X
Īpašas norādes : Neēdama vai pēc vārīšanas derīga sālīšanai kopā ar citām sēnēm.
Summary: Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare, inedible.
Обобщение: Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
