Russula badia Quél.
- latviski: purpurbrūnā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Zedernholz-Täubling
- zviedru:
- igauņu: ruske pilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 6-11 cm plata, izliekta, briedumā plaši vai ar iedobi ieliekta, purpura vai kastaņbrūna, arī brūnsarkana, reizēm ar violetu nokrāsu vai brūngani dzelteniem plankumiem, vidū bieži melngana, ar asu, gludu, vēlāk strupu, īsi rievotu malu un nespodru gar malu, mitrumā vairāk novelkamu virsmiziņu. Mīkstums stingrs, balts, zem virsmiziņas sārts, ar ciedru smaržu un sākumā maigu, pēc brītiņa košļāšanas neciešami, dedzinoši sīvu garšu.
Lapiņas ilgi bālganas, vecumā gaiši sviesta dzeltenas, šķautnēs bieži sārtas, līdz 15 mm platas, 4-7 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, vecumā brīvas, zarotas.
Kātiņš 5-11 cm garš, 1-2,6 cm resns, balts vai sārts, ciets, blīvs.
Sporas ar +_ savienotām līdz lokāli tīklotām kārpiņām, olveida – iegarenas, masā gaiši dzeltenas, 7, 2-10(11) x (6)-7-7,5(8,2) μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Sausos priežu mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VIII– X.
Līdzīgās sugas R. sanguinea – asinssarkanā bērzlape (sk. aprakstu)
Īpašas norādes Neēdama pat pēc vārīšanas sīvuma dēļ.
Mycorrhiza forming species, in dray pine forests, common in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, в сухих сосновых лесах, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
