Russula azurea Bres.
- latviski: zilā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Weißblättriger Reiftäubling
- zviedru:
- igauņu: ametüstpilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-8(10) cm plata, plakani izliekta, reizēm ar lēzenu pauguru, vēlāk ieliekta, pelēcīgi, violeti vai baložu zilgana, mēļa, vidū parasti tumšāka, retāk ar brūnganu vai olīvzaļganu nokrāsu. Mala gluda, vecumā rievota. Virsmiziņa nespodra, pat matēta, bieži ar raupju apsarmi, reizēm pilnīgi novelkama. Mīkstums balts, trausls, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas baltas, 5-9 mm platas, brīvas vai pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 3-6 cm garš, 1-2 cm resns, balts, apsarmots, blīvs, drīz porains, bieži vālesveida.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, (7,5)8-10(11) x (6)6,5-8(8,5) μm.
Trofiskā grupa Skuju koku mikorizas sēne.
Biotopi Mitros skuju koku mežos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā reti, VIII- X.
Līdzīgās sugas R. lilacea - mēļajai bērzlapei cepurīte un sporas mazākas, aug zem lapu kokiem. R. parazurea-zilpelēkajai bērzlapei sporas krēmīgas, aug zem lapu kokiem.
Īpašas norādes Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on acid soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в хвойных лесах, на кислых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.