Russula aurata (With.) Fr.
syn. R. aurea Pers.
- latviski: zeltainā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Goldtäubling
- zviedru: Guldkremla
- igauņu: kuldpilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-9 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk plakani izliekta, koši cinobrsarkana vai oranža uz zeltaina vai citrondzeltena fona vai plankumiem, reti tumšsarkana, ar gludu, vecumā vietām īsi rievotu, viļņainu malu. Virsmiziņa drīz nespodra, sausa gar maliņu, mitrumā tālāk novelkama. Mīkstums tikai sākumā stingrs, balts, zem virsmiziņas dzeltens, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas dzeltenas, šķautnēs bieži zeltaini dzeltenas, līdz 8 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 3-8 cm garš, 1-5 cm resns, cilindrisks, citrona vai zelta dzeltens, balts, blīvs vai dobs.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida – iegarenas, masā gaišdzeltenas, 7,5-10 x 6-8(8,5) μm.
Trofiskā grupa Bērzu un egļu mikorizas sēne.
Biotopi Jauktos mežos, kaļķainās, sausās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VIII– IX.
Līdzīgās sugas R. aurantiaca – oranžsārtai bērzlapei (sk. aprakstu) un R. fontqueri – Fontkvera bērzlapei kātiņš nekad nav zelta vai citrondzeltens, sporas mazākas. R. laeta – košajai bērzlapei kātiņš balts, aug zem ozoliem, reta.
Īpašas norādes Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in mixed forests, on calcareous, dray soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в смешаных лесах, на сухих, известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
