Russula atrorubens Quél. ss. Romagn.
- latviski: sarkanmelnā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Schwartzroter Täubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-6(8) cm plata, ilgi izliekta, vecumā sekli ieliekta, tumši purpursarkana, sarkanīga ar melnganu, izbalējot bieži violetu vai brūnganu nokrāsu, bet malās tā var būt mēļa, sārti pelēka, pat dzeltenīga, ar ilgi gludu malu. Virsmiziņa nespodra, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums stingrs, drīz trausls, balts, grauzumos mazliet dzeltē, ar vāju konfekšu smaržu un sīvu garšu.
Lapiņas bālganas, šķautnēs mazliet dzeltē, līdz 10 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 3-6 cm garš, 0,8-1,2 cm resns, cilindrisks, blīvs, stingrs, drīz trausls, balts, reti sārts.
Sporas ar zemām, daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, masā baltas, 6,5-8,2(8,7) x 5-6,5 μm.
Trofiskā grupa Skujkoku mikorizas sēne.
Biotopi Mitros skuju koku mežos, galvenokārt mālainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII– IX.
Līdzīgās sugas R. atropurpurea var. rubripes - purpurmelnganā bērzlape un R. fragilis – trauslās bērzlapes var. atropurpurina (sk. aprakstus), R. olivaceoviolascens – olīvvioletajai bērzlapei ir priežu bekas smarža un lielākas sporas.
Īpašas norādes Ēdama, mazvērtīga, piemērota sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in moist coniferous forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, во влажных хвойных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.