Russula anthracina var. insipida Romagn.
- latviski: sārtlapiņu bērzlapes varietāte
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 6-8(11) cm plata, plakani izliekta, tad izpletusies, sekli ieliekta, ar iedobi, kvēpaini vai olīvbrūna ar bālganu vai netīras krēmkrāsas malu un plankumiem, ar sākumā ierotītu, vēlāk gludu malu un nespodru, nedaudz novelkamu virsmiziņu. Mīkstums biezs, ciets, bālgans, griezumā pelēcīgs, ar zilganu nokrāsu, reizēm vāji sārtojas un kļūst kvēpains, vāju augļu, smaržu, vecumā vai jau briedumā ar nepatīkamu joda smaku un maigu garšu.
Lapiņas bālganā krēmkrāsā ar sārtu spīdumu, skārumos melnē, ciešas, šauras (3-6 mm), nolaideni pie kātiņa pieaugušas, ar daudzām īsām starplapiņām, bet bez zarotām.
Kātiņš 3-4 cm garš, 1,3-3 cm resns, cilindrisks, stingrs, blīvs, balts, drīz brūngans, kvēpains, skārumos pat melngans.
Sporas ar zemām, tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, masā baltas, 7,5-10 x 5-8 μm.
Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi Mitros lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas R. anthracina var. anthracina - lapiņas +_ sīvas, ar augļu smaržu, sporas vairāk elipsoīdas. R. adusta - tumšo, R. densifolia - ciešlapiņu un R. acrifolia -sīvlapiņu bērzlapi - skat. aprakstus.
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai, marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in moist deciduous forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, во влажных лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.