Russula anthracina Romagn.


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 7-12 cm plata, plakani izliekta, ar iedobi, vēlāk sekli ieliekta, stingra, pelēcīgi krēmīga, parasti ar brūnganiem vai kvēpainiem plankumiem, vecumā reizēm visa brūngana, reti ar olīvbrūnu nokrāsu. Mala sākumā ierotīta, vēlāk gluda, daivaina. Virsmiziņa nespodra, matēta, apmēram līdz 1/3 novelkama. Mīkstums biezs, stingrs, ciets, balts, griezumā parasti vāji sārtojas vai kļūst pelēcīgs, lēni melnē, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas krēmkrāsā ar sārtu spīdumu, sirpjveida, 4-7 mm platas, ar daudzām īsām starplapiņām.

Kātiņš 3-6 cm garš, 1,5-2,5 cm resns, balts, drīz brūngans, blīvs, reti dobs.

Sporas ar zemām, daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, iegareni olveida, masā baltas, 7,5-9,5 x 6,5-8 μm.

Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, mālainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.

Līdzīgās sugas R. densifolia - ciešlapiņu bērzlapei lapiņas ļoti ciešas un šauras, bez sārta spīduma. R. acrifolia -sīvlapiņu bērzlapei kātiņš skārumos uzkrītoši sārtojas, lapiņas dedzinoši sīvas, sporas elipsoīdas, R. anthracina - sārtlapiņu bērzlapes var. insipida +_ jūtama joda smarža, bet var. carneifolia lapiņām uzkrītoši miesas sārts spīdums, sporas mazākas.

Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.