Russula alutacea (Pers.: Fr.) Fr.
- latviski: ādasdzeltenā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Glänzender Ledertäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-13(15) cm plata, stingra, izliekta, reizēm ar iedobi, vecumā ieliekta, daudzkrāsaina, purpura vai vīnsarkana, brūngana, zaļgana, bet tad bieži ar sarkanīgu maliņu, izbālējot ādas dzeltena, reti bez sārto krāsu paliekām, vecumā ar īsi rievotu malu. Virsmiziņa parasti spīdīga, līdz pusei vai parasti mazāk novelkama. Mīkstums biezs, balts, vecumā ar vāju medus smaržu un maigu garšu.
Lapiņas dzeltenīgas, biezas, līdz 12 mm platas, vecumā retas, pie kātiņa pieaugušas vai brīvas.
Kātiņš 4-10 cm garš, 2-4 cm resns, balts vai sārts, dzeltē, blīvs, retāk dobumains.
Sporas ar savienotām kārpiņām, olveida, masā dzeltenas, (7,5)8-10,5911-12) x (6,5)7-9(10) μm.
Trofiskā grupa Ozolu un dižskābaržu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā reti, VII– XI.
Līdzīgās sugas R. vinosobrunnea - vīnbrūnajai bērzlapei cepurīte tumši vīna vai purpurbrūna, parasti ar gaišāku vidu, sporas mazākas, ar garām, vairāk izolētām kārpiņām. R. olivacea – olīvu bērzlape aug arī zem skuju kokiem, tai sporas lielākas, rupji kārpainas, ar +- izolētām kārpiņām.
Īpašas norādes Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on calcareous soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, на известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.