Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 4-12 (14) cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, vecumā ieliekta, stingra, vecumā trausla, zaļgana ar zilganu, pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu, vidū bieži tumšāka, izbalējot bālgana ar gludu vai nedaudz rievotu malu un nespodru +_ novelkamu virsmiziņu. Mīkstums stingrs, vēlāk trausls, balts, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas bālgans, līdz 8 mm platas, bieži ar rūsganiem traipiņiem, pie kātiņa pieaugušas, +_ sīvas, reti maigas.

Kātiņš 5-10 cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, balts, blīvs vai porains, skārumos dzeltē vai brūnē.

Sporas ar nedaudz savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, masā krēmkrāsā, (5,5)6-9,5(10) x 5-6,7(7)μm.

Trofiskā grupa Bērzu un skujkoku mikorizas sēne.

Biotopi Lapu, skuju koku un jauktos mežos. smilšainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika?, Latvijā ļoti bieži, VII– X.

Līdzīgās sugas R. exalbicans – bālējošā bērzlape (sk. aprakstu), Siļķu bērzlapes varietātes R. xeramphelina var. olivascens, kura aug zem lapu kokiem un var. elaeodes – zem skuju kokiem, abām kāti var būt sārti, abām +_ jūtama siļķu smaka. Pārējām zaļganajām bērzlapēm lapiņas un sporas dzeltenas, vai arī tās ir ļoti retas un ievērojami mazākas.

Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.

Mycorrhiza forming species, in coniferous, deciduous and mixed forests, on sandy soils, very common in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в хвойных, лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии очень часто, съедобен.