Russula adusta (Pers.: Fr.) Fr.
- latviski: tumšā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Rauchbrauner Schwärztäubling
- zviedru:
- igauņu: kuiv pilvik, mustjas pilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 5-17 cm plata, lēzeni izliekta vai neregulāri ieliekta, pelēcīgi brūngana, vecumā melngana, ar ierotītu, vēlāk bieži viļņainu malu un pieaugušu, spožu virsmiziņu. Mīkstums stingrs, bālgans, griezumā ātri kļūst pelēcīgs, vecumā pat melngans, ar nepatīkamu pelējuma smaržu un maigu garšu.
Lapiņas bālganā salmu krāsā, vecumā šķautnēs melnē, +_ ciešas, pie kātiņa pieaugušas vai nolaidenas, ar daudzām īsām starplapiņām.
Kātiņš 3-11 cm garš, 2–4 cm resns, cilindrisks, drukns, bālgans, drīz pelēcīgi brūngans, blīvs.
Sporas ar zemu, smalku tīklojumu, ieapaļi olveida, masā baltas, (6,7)7,5-9 (10)x (5,2)6,5-7,5(8) μm.
Trofiskā grupa Fakultatīva priežu mikorizas sēne.
Biotopi Skuju koku mežos, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā pamattips ne bieži, VII– X.
Līdzīgās sugas R. sabulosa - smilšu bērzlapei cepurīte bālgana, nekad nav melngana vai spīdoša, nav pelējuma smakas, krāsa griezumā ilgi nemainās. R. anthracina – sārtlapiņu bērzlapes var. insipida atšķiras ar sārtu lapiņu spīdumu un vecumā ar jodam līdzīgu smaku, bet f. densissima ar sīvām lapiņām, tāpat kā tas mēdz būt sārtlapiņu bērzlapei, tikai tai nav pelējuma smakas. R. densifolia – ciešlapiņu bērzlape un R. nigricans – melnganā bērzlape (sk. aprakstu)
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on sandy soils, common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в хвойных лесах, часто, на песчаных почвах, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
