Russula adulterina Fr.


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 5-10(12) cm plata, izliekta, drīz plakana, vecumā +_ sekli ieliekta, dažādu nokrāsu brūngana, parasti ar okerbrūnu vai brūnganmelnu vidu, f. colorata arī oranži, purpura vai violeti brūna, reti ar olīvu nokrāsu. Mala gluda, vecumā rievota. Virsmiziņa vietām spīdīga, līdz pusei novelkama. Mīkstums balts, stingrs, vecumā trausls, pelēcīgs, ar priežu bekas vai pelargoniju smaržu un mēreni sīvu garšu.

Lapiņas briedumā dzeltenas, 7-13 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.

Kātiņš 4-10 cm garš, 2-3 cm resns, balts, sūkļains, vecumā pelēcīgi brūnē, reizēm dobumains.

Sporas ar garām, izolētām kārpiņām, olveida, masā dzeltenas, (7,5)8-12(13) x 7-9(11) μm.

Trofiskā grupa Skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi Skuju koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII- X.

Līdzīgās sugas R. firmula - stingrajai bērzlapei un R. transiens - pārejas bērzlapei cepurīte un sporas mazākas, himēnija mikroveidojumi tievāki. R. urens - pasūrā bērzlape parasti zem lapu kokiem, virsmiziņas uzbūve citādāka.

Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas, piemērota sālīšanai, marinēšanai.

Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on calcareous soils, very rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в хвойных лесах, на известняковых почвах, в Латвии очень редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.