Russula acrifolia Romagn.


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 5-15 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta, reizēm ar iedobi, vecumā ieliekta, stingra, brūngana, vidū tumšāka, reizēm ar sarkanbrūnu, reti olīvzaļu vai pelēku nokrāsu un gludu, viļņainu malu. Virsmiziņa ilgi mikla, līdz 1/3 novelkama. Mīkstums biezs, ciets, zem virsmiziņas un griezumā bieži pelēcīgs, sākumā balts, sārtojas un gandrīz vienlaikus melnē vai kļūst pelēcīgs, ar neizteiktu smaržu un sīvu (sevišķi lapiņās) garšu.

Lapiņas bālganas, sirpjveida, 5-12 mm platas, nolaidenas vai pie kātiņa pieaugušas, daudz īso starplapiņu.

Kātiņš 3-7 cm garš, 1,2-3 cm resns, cilindrisks, stingrs, balts, kļūst brūngans, kvēpains, iespiedumos sārtojas, blīvs vai dobumains, gluds vai ar tumšu tīklveida rievojumu.

Sporas ar zemām, daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida vai elipsoīdas, masā baltas, (6) 6,5-10(11,5) x 5-7,5(8) μm, lielsporu formai līdz 13(15) x 8,5(9) μm .

Trofiskā grupa Lapu un skuju koku mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, VIII-IX.

Līdzīgās sugas R. densifolia ss. J. Sch. - sīvlapiņu bērzlapes taksons - maz sīva, sārtošanās iespiedumos nav uzkrītoša, sporas nav elipsoīdas. R. densifolia - ciešlapiņu, R. anthracina - sārtlapiņu un R. adusta - tumšo bērzlapi - skat. aprakstus.

Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai, marinēšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, on sandy soils, common in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии часто, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.