Psathyrella microrhiza (Lasch: Fr.) Konrad & Maubl.
- latviski: tievsaknes spīgulīte
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: šakniškoji trapiabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-4 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk zvanveida vai izpletusies, reizēm ar lēzenu pauguru, gluda, kaila, higrofāna, mitra - tumši dateļbrūna līdz okerbrūna, līdz centram caurspīdīgi rievota, sausa - smilšu brūna, bez sārtas nokrāsas, mala asa, sākumā ar šķiedrainām plīvura atliekām.
Mīkstums balts līdz brūngans, plāns, trausls, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā smilšu brūnas, vēlāk violetbrūnas, platas, plānas, plati vai ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs balti skropstainas.
Kātiņš 7-12 cm garš, 0,2-0,4 cm resns, ar līdz 4 cm garu sakņveida pagarinājumu, cilindrisks, trausls, dobs, bālgans līdz brūngans, zīdaini spīdīgs, gareniski balti šķiedrains, sakņveida pagarinājums augsnē klāts ar baltām šķiedrām.
Sporas gludas, elipsoīdas, tumši sarkanbrūnas, masā violeti melnas, 9,9-13,5 x 5,7-7 μm, ar dīgšanas atveri.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi Mežos, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Āzija, Latvijā ļoti reti, IX.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Humus saprotroph, in forests, among grasses, very rare in Latvia, inedible.
Почвенный сапротроф, в лесах, в травянистых местах, в Латвии очень редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
