Pluteus cervinus (Schaeff.) P. Kumm.

syn. P. atricapillus (Batsch) Fayod

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 4-15 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izliekta, pelēkbrūna līdz tumši brūna, reizēm gandrīz melna, vidū tumšāka, mitrā laikā lipīgs, reizēm ar rievainu malu. Mīkstums balts, ar saldenu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sārtas, ciešas, mīkstas, brīvas.

Kātiņš 5-15 cm garš, 1-2 cm resns, pie pamata vālesveidīgs, balts, ar brūnganām vai melnganām tīklveida šķiedrām, blīvs, bez gredzena vai maksts.

Sporas gludas, plati elipsoīdas, sārtas, masā rūsas sarkanas, 7-9 x 5-6 μm.

Trofiskā grupa Koksnes saprotrofs uz satrunējušiem skuju un lapu koku celmiem, zāģu skaidām.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kokzāģētavās.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Amerika, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti bieži, V- XI.

Līdzīgās sugas Pluteus triscupidatus - melnskropstu jumtene, kuras lapiņu šķautnes ir melni pārslainas. Pluteus salicinus -vītolu jumtene, kuras cepurīte ir pelēcīga.

Īpašas norādes Ēdama, garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas.

Xylotroph, in deciduous and mixed forests, parks, gardens, on sawdust, very common in Latvia, edible.

Ксилотроф, в лиственных и смешаных лесах,  в парках, в садах, на опилках,  очень часто,  съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.