Panaeolus sphinctrinus (Fr.) Quél.
syn. P. campanulatus (L.: Fr.) Quél. ss. auct.
- latviski: zvana svārstene
- angliski:
- vāciski: Behangerer Düngerling
- zviedru:
- igauņu: kelluk-sõnnikuseen
- lietuviešu: varpelinis mėšlinukas
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1-4 cm plata, sākumā olveida, vēlāk zvanveida līdz izpletusies, bieži ar nelielu izcilni, gluda, blāva līdz zīdaini spīdīga, gaiši līdz tumši brūngani pelēka, mala ar bārkstainām, nokarenām plīvura atliekām. Mīkstums krēmkrāsas, plāns, ar patīkamu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā pelēkas, vēlāk melnas, platas, pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs balti pārslainas.
Kātiņš 6-14 cm garš, 0,1-0,3 cm resns, cilindrisks, trausls, dobs, gaiši pelēkbrūns līdz tumši brūns, balti apsarmots, pie pamata balti pūkains.
Sporas gludas, elipsoīdas līdz mandeļveida, tumši sarkanbrūnas, 13-19 x 8-10 μm, ar dīgšanas atveri.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs, koprotrofs.
Biotopi Ganībās, pļavās uz dzīvnieku mēsliem.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti bieži, V- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Humus saprotroph, coprotroph, in pastures, meadows, very common in Latvia, inedible.
Почвенный сапротроф, копротроф, на пастбищах, лугах, в Латвии очень часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.