Mycena viridimarginata Karst.
- latviski: zaļmalu sēntiņa
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1-2,5 cm plata, sākumā koniska vai zvanveida, vecumā koniska ar uzliektu malu un pauguru centrā, caurspīdīgi rievota, blāva, sausa - vietām balti apsarmota, mitra - spīdīga, centrā tumši olīvbrūna, virzienā uz malu kļūst olīvdzeltena, pie malas malā dzeltena, mala zilgana līdz pelēcīgi melna, asa, viļņota. Mīkstums ūdeņaini brūns, sauss - bālgans, plāns, ar slāpekļskābes smaržu un rutku garšu.
Lapiņas bālganas, vēlāk dūmaini pelēkas, platas, pie kātiņa pieaugušas, mazliet lokveida, šķautnēs olīvpelēkas vai olīvzaļas.
Kātiņš 3-5 cm garš, 0,15-0,3 cm resns, cilindrisks, gluds, zīdaini spīdīgs, medus dzeltens līdz olīvbrūns, sākumā balti apsarmots, augšdaļā gaišāks, pie pamata ar baltām micēlija plūksnām.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7,5-12,3 x 5,9-8,4 μm.
Trofiskā grupa Koksnes saprotrofs.
Biotopi Priežu mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, IX- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama sīko izmēru dēļ.
Xylotroph, in pine forests, common in Latvia, inedible.
Kсилотроф, в сосновых лесах, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.