Mycena strobilicola J. Favre & Kühner
syn. M. vernalis S. Lundell
- latviski: čiekuru sēntiņa
- angliski:
- vāciski:
- zviedru: Kottehätta
- igauņu: käbimütsik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 0,8-2,5 cm plata, zvanveida līdz smaili koniska, vecumā plakana, vienmēr ar pauguru centrā, gluda, blāva, tumši brūna, sausa gaiši brūna līdz okerbrūna vai gaiši pelēkbrūna, mala bālāka, robota, bet ne svītrota. Mīkstums bālgans, ļoti plāns, ar saldenu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas pelēcīgi baltas, vecumā bieži sārtas, platas, ar zobiņu gar kātiņu nolaidenas, mazliet lokveida, šķautnēs gludas, mazliet viļņotas.
Kātiņš 2,5-5 cm garš, 0,15-0,3 cm resns, cilindrisks, reizēm saliekts, dobs, trausls, gluds, gareniski rievots, mazliet zīdaini spīdīgs, pelēkbrūns līdz gaiši brūns, augšdaļā bālāks un balti apsarmots, pie pamata balti tūbains.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6.3-9,3 x 3,6-5,6 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Egļu mežos, uz čiekuriem.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, IV- V.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama sīko izmēru dēļ.
Litter saprotroph, in spruce forests, common in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в еловых лесах, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
