Mycena sanguinolenta (Alb.&Schwein.: Fr.) P. Kumm.
- latviski: sarkanjoslu sēntiņa
- angliski:
- vāciski: Purpurschneidiger Bluthelmling
- zviedru: Mörkeggad blodhätta
- igauņu: purpurmütsik
- lietuviešu: raudonkraštė šalmabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 0,6-1,2 cm plata, sākumā koniska, vēlāk izpletusies, okerbrūna ar iesārtu nokrāsu, vidū tumšāka, kaila, gluda, malā asinssarkana, caurspīdīgi rievota. Mīkstums cepurītes krāsā, ar rutku smaržu un maigu garšu.
Lapiņas baltas, ar sarkanbrūnām šķautnēm, retas, plati pie kātiņa pieaugušas, lokveida.
Kātiņš 3-10 cm garš, 0,05-0,1 cm resns, gluds, spīdīgs, purpurbrūngans, lauzumā izdala ūdeņainu purpurkrāsas piensulu.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 8-9 x 5-6 μm, amiloīdas.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VII- X.
Līdzīgās sugas Mycena haematopus - asins sēntiņa, kuras piensula ir tumši sarkana.
Īpašas norādes Neēdama sīko izmēru dēļ
Litter saprotroph, in mixed forests, very common in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в смешаных лесах, часто, очень несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.