Mycena renati Quél.
Syn. M. flavipes Quél. – M. luteoalcalina Singer non. ss. Kühner
- latviski: Renātes sēntiņa
- angliski:
- vāciski:
- zviedru: Gulfotshätta
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1-2 cm plata, zvanveida vai pusapaļa, gluda, kaila, sārti brūna ar tumšāku centru un gaišāku, gandrīz baltu malu, caurspīdīgi rievota. Mīkstums bālgans, plāns, sākumā ar hlora smaku, vēlāk ar rutku smaržu un garšu.
Lapiņas sākumā bālganas, vēlāk sārtas, platas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas, mazliet lokveida.
Kātiņš 2-6 cm garš, 0,1-0,2 cm resns, cilindrisks, gluds, spīdīgs, zelta dzeltens līdz oranždzeltens, pie pamata gaišāks un mazliet pūkains.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6,5-10 x 5-7 μm.
Trofiskā grupa Koksnes saprotrofs.
Biotopi Lapu koku mežos uz kritalām, čemuros.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VI- VIII.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama sīko izmēru dēļ
Xylotroph, in deciduous forests, very rare in Latvia, inedible.
Kсилотроф, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.