Mycena pelianthina (Fr.) Quél.
- latviski: brūnvioletā sēntiņa
- angliski: Serrated Bonnet
- vāciski: Schwarygezähnelter Helmling
- zviedru: Falsk rättikhätta
- igauņu:
- lietuviešu: tamsiakraštė šalmabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2,5-5 cm plata, sākumā izpletusies, vēlāk plakana, reizēm neregulāra, ar neizteiktu pauguru, gluda, ar smalkām, radiālām šķiedrām, higrofāna, sausa - bālgana līdz smilšu krāsā ar violetu nokrāsu, mitra - pelēkbrūna ar violetu nokrāsu un caurspīdīgi rievotu malu. Mīkstums balts līdz brūngans, ūdeņains, plāns, ar rutku smaržu un maigu garšu.
Lapiņas pelēki violetas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas, mazliet lokveida, šķautnēs melni violetas, zobainas.
Kātiņš 4-8 cm garš, 0,5-0,8 cm resns, cilindrisks, nedaudz saplacināts, gluds, spīdīgs, smilšu krāsā ar violetu nokrāsu, apakšdaļā ar ieaugušām violetām šķiedrām, pie pamata ar maltu micēliju un nelielu sakņveida pagarinājumu.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 5-7 x 2,3-3 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, VIII- IX.
Līdzīgās sugas Mycena pura - dzidrā sēntiņa, kurai lapiņu šķautnes nav melni violetas.
Īpašas norādes Neēdama sīko izmēru dēļ
Litter saprotroph, in decidous forests, on calcareous soils, common in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в лиственных лесах, на известняковых почвах, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
