Mycena flavoalba (Fr.) Quél.
- latviski: dzeltenbaltā sēntiņa
- angliski: Yellow-white Bonnet
- vāciski: Gelbweißer Helmling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: palšoji šalmabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 0,8-2 cm plata, sākumā zvanveida vai koniska, vēlāk izpletusies līdz plakana, reizēm ar lēzenu pauguru vai uzliektu malu, gluda, kaila, caurspīdīgi rievota, gaiši dzeltena vai ar oranžu nokrāsu, centrā nedaudz tumšāka, ar gandrīz baltu, robainu malu. Mīkstums bālgans līdz dzeltenīgs, ļoti plāns, ar rutku smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk krēmkrāsas līdz dzeltenīgas, plati pie kātiņa pieaugušas, mazliet lokveida, šķautnēs pārslainas.
Kātiņš 2,5-4,5 cm garš, 0,1-0,15 cm resns, gluds, spīdīgs, balts līdz dzeltenīgs, augšdaļā apsarmots, trausls, dobs.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6-8 x 3,8-4 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Egļu, jauktos mežos, pļavās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VIII- X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama sīko izmēru dēļ.
Litter saprotroph, in spruce and mixed forests, in meadows, common in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в еловых и смешаных лесах, на лугах, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
