suņu mutīne

Mutinus caninus (Pers.) Fr.

Mutinus caninus  (Pers.) Fr. attēls

latviski: suņu mutīne

angliski: Dog Stinkhorns

vāciski: Hundsrute

zviedriski: liten stinksvamp

igauniski: harilikku peniseent

lietuviski: šuniškoji poniabudėlė

krieviski: собачий мутинус

Augļķermeņi:

Jauni, neatvērušies augļķermeņi olveidīgi, dažreiz lodveidīgi, 2-2,5 cm plati un līdz 4 cm gari To perīdija balta vai bāli iedzeltena, augļķermeņiem attīstoties saplīst 2-3 daivās. Receptākuls cilindrisks, ar dobu vidu, porains, oranži dzeltens, oranžs, dažreiz arī balts, 5,5 - 16 cm garš un 0,4 - 1 cm resns. Tā galotne nosmaiIota, ar mazu atveri, klāta ar gļotainu glebu. Tā ir olīvzaļa, atgādina bišu sūnas, ar vāju, mepatīkamu smaku.

Sporas:

plati elipsoidālas vai elipsoidālas, 3,5 - 5,2 , pat līdz 6 μm garas un 1,5-2,2 μm platas.

Trofiskā grupa :

Saprotrofa sēne.

Biotopi:

Lapu un jauktu koku mežos uz zemes, starp nobirušām lapām, dažreiz arī uz trūdošas koksnes.

Summary:

Up to now not found in Latvia. The fungus is known in Estonia and Lithuania.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija. Latvijā sēne līdz šim nav droši konastatēta. Ir līdz šim neapstiprināta informācija par šīs sēnes redzēšanu Slīteres Zilo kalnu pakājē. Tā konstatēta gan Lietuvā, gan arī Igaunijā.

Обобщение:

До сих пор в Латвии нет достоверных местонахождений. Гриб найден в Эстонии и Литве.

Līdzīgās sugas:

Līdzīga ir Ravenela mutīne, kurai receptākuls ir aveņsarkans, bet ne oranžs vai dzeltenīgs. Bez tam suņu mutīne aug dabīgos biotopos (mežos), bet Ravenela mutīne antropogēnos biotopos: dārzos, parkos, zālājos.

Apskati citas sugas: