Melanoleuca subalpina (Britz.) Bresinsky & Stangl.
- latviski: kalnu melnbaltene
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: balkšvasis minkštūnis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 6-11 cm plata, sākumā pusapaļa līdz izliekta, vēlāk plakana, reizēm viļņota, ar strupu pauguru, gluda, kaila, zīdaina, sākumā bālgana, vēlāk krēmkrāsas līdz okerkrāsas, centrā tumšāka, ar ilgi ieritinātu, vēlāk asu malu. Mīkstums balts, centrā biezs, malās plāns, ar neizteiktu smaržu un rūgtenu riekstu garšu.
Lapiņas baltas līdz krēmkrāsas, platas, dažāda garuma, dakšveidā zarotas, mazliet lokveida, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 4-7 cm garš, 0,8-1cm resns, cilindrisks, uz leju paresnināts, šķiedrains, stingrs, zīdaini spīdīgs, bālgans, blīvs.
Sporas graudainas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 6,6-10 x 4,2-5,3 μm, amiloīdas.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi Mežos, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, VI– X.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Humus saprotroph, in mixed forests, among grasses, common in Latvia, edible.
Почвенный сапротроф, в смешаных лесах, в травянистых местах, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
