Melanoleuca melaleuca (Pers.: Fr.) Murill
syn. M. vulgaris (Pat.) Pat. – Tricholoma melaleucum (Pers.) Fr.
- latviski: parastā melnbaltene
- angliski:
- vāciski: Gemeiner Weichritterling
- zviedru:
- igauņu: harilik kühmik
- lietuviešu: tikrasis minkštūnis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-8 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk pauguraina, pelēkbrūna līdz tumši brūna, mitra gandrīz melna, sausa - izbālē. Mīkstums balts, maigs, ar patīkamu smaržu un saldenu garšu.
Lapiņas baltas, ciešas, mīkstas.
Kātiņš 5-10 cm garš, 0,4-1 cm resns, mazliet gaišāks par cepurīti, pie pamata resnāks, augšdaļā balti pārslains, elastīgs, pie pamata ar baltu micēlija pinumu.
Sporas graudainas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-8 x 5-6 μm, amiloīdas.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs.
Biotopi Mežos, dārzos, parkos, krūmājos, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā, ļoti bieži, IX- X.
Līdzīgās sugas Vairākas Melanoleuca - melnbaltenes ar brūnām cepurītēm.
Īpašas norādes Ēdama, ieteicams gatavot kopā ar citām sēnēm.
Humus and litter saprotroph, in forests, parks, brush lands, among grasses, very common in Latvia, edible.
Почвенный и подстилочный сапротроф, в лесах, парках, кустарниках, очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.