Melanoleuca brevipes (Bull.: Fr.) Pat.
- latviski: īskātiņa melnbaltene
- angliski:
- vāciski: Kurzstieliger Weichritterling
- zviedru:
- igauņu: lühijalg-kühmik
- lietuviešu: trumpakotis minkštūnis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-6 cm plata, sākumā izliekta, ar lēzenu, melnganu pauguru, vēlāk plakana un iedobta, pelēki brūngana līdz tumši brūnganai, mitra mazliet spīdīga, sausa - bālējoša, diezgan gaļīga, šķiedraina, ar mazliet ieritinātu malu. Mīkstums netīri bālgans līdz brūngani pelēkam, maigs, ar patīkamu smaržu un saldenu garšu.
Lapiņas smilšu krāsā, ciešas, lokveida, pie kātiņa pieaugušas vai nedaudz nolaidenas.
Kātiņš 2-4 cm garš, 0,4-0,8 cm resns, vālesveida, pelēks, augšdaļā balti pārslains, pie pamata ar baltu micēlija pinumu, šķiedrains.
Sporas raupjas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-8 x 4,5-6 μm.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi Ganībās, pļavās, ceļmalās, parkos, dārzos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Humus saprotroph, in pastures, meadows, in parks, gardens, along path sides, rare in Latvia, edible.
Почвенный сапротроф, на лугах и пастбищах, по обочинам дорог, в парках, в садах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
