Marasmius prasiosmus (Fr.: Fr.) Fr.
- latviski: smirdošā vītene
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: aštriakvapis mažūnis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-3 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakani izpletusies, ar izlocītu malu, sarkanbrūna, vēlāk izbālē, plāna, sīksta, ādaina. Mīkstums bālgans, sīksts, ar ķiploku smaržu (īpaši mitrā laikā) un garšu.
Lapiņas netīri baltas, retas, kātiņam pieaugušas.
Kātiņš 6-8 cm garš, 0,2-0,4 cm resns, purpurbrūns, samtains, augšdaļā gaišāks un apsarmots, sīksts.
Sporas gludas, elipsoīdas, vienā galā smailas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-10 x 2-4 μm.
Trofiskā grupa Nobiru un nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- XII.
Līdzīgās sugas Marasmius scorodonius - ķiploku vītene, kura ir mazāka.
Īpašas norādes Ēdama, lietojama kā garšviela ķiploku vietā.
Humus and litter saprotroph, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.
Почвенный и подстилочный сапротроф, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.