Macrolepiota procera (Scop.: Fr.) Singer
syn. Lepiota procera Scop.: Fr.
- latviski: lielā dižsardzene
- angliski: Parasol Mushroom
- vāciski: Riesen-Schirmpilz, Parasol
- zviedru: Stolt fjällskivling
- igauņu: suur sirmik
- lietuviešu: skėtinė žvynabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 10-30 cm plata, sākumā olveida, gluda, vēlāk plakana, ar gludu, strupu, brūnganu pauguru vidū. Izplešoties virsmiziņa saplaisā lielās, atspūrušās, brūnganās, koncentriski sakārtotās zvīņās. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.
Lapiņas baltas līdz krēmkrāsas, ciešas, brīvas, ar šauru rievu atdalītas no kātiņa
Kātiņš 10- 40 cm garš, 2-4 cm resns, cepurītes krāsā, ar līkloču zvīņu joslām, vecumā sīksts, ar dobumu, pie pamata ar bumbuļveida paresninājumu, ar lielu, biezu, kustīgu gredzenu.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 12-17 x 8-11 μm, ar lielām dīgšanas atverēm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs, arī mikorizas sēne.
Biotopi Mežos, mežmalās, cirsmās, parkos, saulainās vietās (gaismas prasīga suga).
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļāfrika, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VII- X.
Līdzīgās sugas Macrolepiota rhacodes - sarkstošā dižsardzene, kura ir mazāka, mīkstums griezumā sārtojas.
Īpašas norādes Ēdama, viena no garšīgākajām sēnēm. Piemērota cepšanai, lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti, jaunas cepurītes var ēst svaigas.
Litter and humus saprotroph and mycorrhiza forming species, in forests, at the edges of forests, in forest clearings, very common in Latvia, edible.
Подстилочный и почвенный сапротроф, микоризообразователь, в лесах, на опушках, вырубках, очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
