Macrolepiota mastoidea (Fr.) Singer
syn. Lepiota umbonata (Schum.) Schroet.
- latviski: paugurainā dižsardzene
- angliski:
- vāciski: Warzen-Schirmpilz
- zviedru: Puckelfjällskivling
- igauņu: kühmsirmik
- lietuviešu: palšoji žvynabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 7-12 cm plata, sākumā olveida, vēlāk zvanveida, beidzot izpletusies, balta, ar gaišbrūniem, sīkiem graudiņiem, un nelielu, gludu, sarkanbrūnu izcilni centrā, bieži zvaigžņveidīgi saplaisājusi. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.
Lapiņas baltas, ciešas, brīvas.
Kātiņš 7-15 cm garš, 0,5-1 cm resns, bālgans, ar sīkām, brūnganām zvīņām, pie pamata ar nelielu bumbuļveida paresninājumu, gredzens kustīgs, ādains.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 12-16 x 8-10 μm, ar lielām dīgšanas atverēm.
Trofiskā grupa Humusa un nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Mežmalās, ganībās, mitrās pļavās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļāfrika, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas Macrolepiota excoriata - sēnalainā dižsardzene, kuras cepurītes virsmiziņa ir nevis sīkgraudaina, bet sīkzvīņaina.
Īpašas norādes Ēdama.
Humus and litter saprotroph, in open forests, pastures, damp meadows, very rare in Latvia, edible.
Почвенный и подстилочный сапротроф, в светлых лесах, на пастбищах, на влажных лугах, очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
