Lepiota oreadiformis Velen.
- latviski: pļavas saulsardzene
- angliski: Grassland Parasol
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu: laumiškoji žvynabudėlė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-4 cm plata, sākumā koniska, vēlāk zvanveida, beigās izpletusies, krēmkrāsā līdz okerdzeltena, vidū brūngana, nedaudz zvīņaina, ar bārkstainu, pārslainu malu. Mīkstums ar vāju pelējuma smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk okerkrāsā, brīvas, ar pārslainām šķautnēm.
Kātiņš 4-5 cm garš, 0,4-0,5 cm resns, sīksts, dobs, gluds, okerkrāsā, ar izzūdošu gredzenu, zem tā šķiedrains.
Sporas gludas, elipsoīdas līdz vārpstveida, bezkrāsainas, masā dzeltenīgas, 10-16 x 5-6 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, galvenokārt kalnos, Latvijā reti, IX- X.
Biotopi Jauktos mežos, ganībās, sausās pļavās, zālainās vietās.
Līdzīgās sugas Lepiota alba - baltā saulsardzene, kuras cepurīte ir balta.
Īpašas norādes Neēdama.
Litter saprotroph, in mixed forests, in dray meadows, pastures, among grasses, rare in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии редко, на лугах и пастбищах, в травянистых местах, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.