Lepiota fulvella Rea
syn. L. boudieri Bres.
- latviski: iedzeltenā saulsardzene
- angliski:
- vāciski:
- zviedru: Rostfjällskivling
- igauņu:
- lietuviešu: gelsvarudė žvynabudėlė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1,7-3 cm plata, sākumā koniski zvanveida, drīz izpletusies un plakana, vecumā ar uzliektu malu, parasti ar nelielu pauguru, sākumā gluda, okera līdz oranži brūna, vēlāk saplaisā radiālās, brūnās, piegulošās, šķiedrainās zvīņās, uz okerdzeltena vai krēmkrāsas pamata, centrā tumšāka - līdz melngani brūnai, mala sākumā ar bālganām plīvura atliekām. Mīkstums bālgans, plāns, ar patīkamu garšvielu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk bālā krēmkrāsā, platas, brīvas, šķautnēs gludas.
Kātiņš 2,5-5,5 cm garš, 0,2-0,5 cm resns, cilindrisks, stingrs, sākumā blīvs, vēlāk dobs, uz leju paresnināts, bālgans, bieži ar sārtu nokrāsu, ar vilnainu, bālganu gredzenveida joslu, virs tās gluds, balts, zem - ar oranži brūnām šķiedrām, vietām jostains, pie pamata ar baltu micēliju.
Sporas gludas, cilindriskas ar sānisku piesi, bezkrāsainas, masā dzeltenīgas, 7,8-10,1 x 2,7-3,8 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Skuju koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas L. castanea - kastaņu saulsardzene, atšķiras ar pārslainām zvīņām uz cepurītes virsmas un lielākām sporām.
Īpašas norādes Neēdama.
Litter saprotroph, in coniferous forests, rare in Latvia, inedible.
Подстилочный сапротроф, в хвойных лесах, в Латвии редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
