baltā saulsardzene

Lepiota alba (Bres.) Sacc.

Lepiota alba (Bres.) Sacc. attēls

latviski: baltā saulsardzene

angliski:

vāciski: Weißer Schirmling

zviedriski:

igauniski: valge harisirmik

lietuviski: baltoji žvynabudėlė

krieviski:

Cepurīte:

3-6 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, ar pauguru vidū, balta, vidū nedaudz brūngana, gluda, malā zvīņaini pārslaina. Mīkstums balts, plāns ar gumijas smaku un maigu garšu.

Lapiņas:

baltas līdz krēmkrāsas, ciešas, brīvas, ar pārslainām šķautnēm.

Kātiņš:

4-6 cm garš, 0,3-0,5 cm resns, trausls, dobs, bālgans, ar pārslainu apsarmi, virs gredzena kails, ar vilnaini pārslainu gredzenu.

Sporas:

gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā krēmkrāsas, 10-16 x 5-7 μm.

Trofiskā grupa :

Humusa un nedzīvās zemsedzes saprotrofs.

Biotopi:

Mežos, pļavās, ganībās, zālājos, smilšainās augsnēs.

Summary:

Humus and litter saprotroph, in forests, meadows, pastures, among grasses, very rare in Latvia, inedible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.

Обобщение:

Почвенный и подстилочный сапротроф, в лесах, на лугах и пастбищах, в травянистых местах, очень редко, несъедобен.

Līdzīgās sugas:

Lepiota oreadiformis - pļavas saulsardzene, kurai cepurīte ir okerkrāsā.

Īpašas norādes :

Neēdama.

Apskati citas sugas: