Lepiota alba (Bres.) Sacc.
- latviski: baltā saulsardzene
- angliski:
- vāciski: Weißer Schirmling
- zviedru:
- igauņu: valge harisirmik
- lietuviešu: baltoji žvynabudėlė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-6 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, ar pauguru vidū, balta, vidū nedaudz brūngana, gluda, malā zvīņaini pārslaina. Mīkstums balts, plāns ar gumijas smaku un maigu garšu.
Lapiņas baltas līdz krēmkrāsas, ciešas, brīvas, ar pārslainām šķautnēm.
Kātiņš 4-6 cm garš, 0,3-0,5 cm resns, trausls, dobs, bālgans, ar pārslainu apsarmi, virs gredzena kails, ar vilnaini pārslainu gredzenu.
Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā krēmkrāsas, 10-16 x 5-7 μm.
Trofiskā grupa Humusa un nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Mežos, pļavās, ganībās, zālājos, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas Lepiota oreadiformis - pļavas saulsardzene, kurai cepurīte ir okerkrāsā.
Īpašas norādes Neēdama.
Humus and litter saprotroph, in forests, meadows, pastures, among grasses, very rare in Latvia, inedible.
Почвенный и подстилочный сапротроф, в лесах, на лугах и пастбищах, в травянистых местах, очень редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.