Leccinum versipelle (Fr.) Snell.
syn. L. testaceoscabrum Singer
- latviski: dzeltenbrūnā apšubeka
- angliski: Orange Birch Bolete
- vāciski: Heiderotkppe
- zviedru: Tegelsopp
- igauņu: pomerantspuravik
- lietuviešu: juosvažvynis raudonviršis
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 10-18 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, oranžsarkana, dzeltenbrūna, sausa. Mīkstums balts, vēlāk pelēcīgs, griezumā kļūst tumšs, stingrs, ar vāju, patīkamu smaržu un maigu garšu.
Stobriņi gaiši pelēki, vēlāk tumši pelēki, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.
Kātiņš 8-20 cm garš, 2-4 cm resns, balts, ar melnām zvīņām, stingrs.
Sporas gludas, elipsoīdas, dzeltenīgas, masā okerbrūnas, 10-13 x 4-5 μm.
Trofiskā grupa Bērzu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI- IX.
Līdzīgās sugas Leccinum aurantiacum - parastā apšubeka, kurai uz kātiņa ir sarkanīgas zvīņas, un kura veido mikorizu ar apsi. Ļoti līdzīgas ir arī divas retāk satopamās sugas: Leccinum vulpinum - sila lācītis, kas veido mikorizu ar priedi un Leccinum quercinum - ozolu lācītis, kas veido mikorizu ar ozolu.
Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
