Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 5-10 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, ķieģeļsarkani brūngana, ar oranžsarkanu nokrāsu, gluda, mazliet tūbaina, briedumā mazliet gļotaina. Mīkstums balts, blīvs, griezumā kļūst sarkanīgi brūngans, vēlāk netīri zilgans, beidzot pelēks ar violetu nokrāsu, stingrs, ar vāju, patīkamu smaržu un maigu garšu.

Stobriņi bālgani dzeltenīgi, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.

Kātiņš 8-11 cm garš, 2-3 cm resns, stingrs, sākumā gandrīz bumbuļveidīgs, vēlāk cilindrisks, uz leju paresnināts, iebalts, sākumā ar baltām, vēlāk sarkanbrūnām atstāvošām zvīņām.

Sporas gludas, vārpstveida, dzeltenīgas, masā olīvbrūnas, 13,2-18,5 x 4-4,8 μm.

Trofiskā grupa Ozolu mikorizas sēne.

Biotopi Ozolu mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- IX.

Līdzīgās sugas Leccinum versipelle - dzeltenbrūnā apšubeka, kura ir bērzu mikorizas sēne un kurai uz kātiņa ir melnas zvīņas. Leccinum aurantiacum - parastā apšubeka, kura veido mikorizu ar apsi. Ļoti līdzīga ir arī retāk satopamā suga Leccinum vulpinum - sila lācītis, kas veido mikorizu ar priedi.

Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.