Leccinum niveum (Fr.) Rauschert

syn. L. holopus (Rostk.)Watling

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 6-10 cm plata, pusapaļa, polsterveida, sākumā gandrīz balta, vēlāk gaiši pelēkbrūna, vecumā zaļgana un lipīga. Mīkstums bālgans, mīksts, ūdeņains, griezumā krāsu nemaina, ar patīkamu garšu un smaržu.

Stobriņi netīri balti, vēlāk dzeltenīgi pelēki.

Kātiņš 6-10 cm garš, 1-2 cm resns, vālesveida, netīri balts, ar sīkām tumšām zvīņām, vecai sēnei sīksts, šķiedrains.

Sporas gludas, cilindriskas līdz elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā dzeltenbrūnas, 9-14 x 3,5-5 μm.

Trofiskā grupa Bērzu mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, purvos, mitrā augsnē.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI - XI.

Līdzīgās sugas Vairākas citas Leccinum - bērzubekas, kurām cepurītes nav tik gaišas un mīkstums ir stingrāks.

Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, moors, on damp soils, very common in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах,  в болотах, на влажных почвах,  очень часто, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.