Iepērcies internetveikalā Gandrs

Leccinum aurantiacum (Bull.) Gray

syn. Boletus rufus (Schaeff.) Quél.

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 8-18 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, oranžsarkana, dzeltenbrūna, sausa. Mīkstums balts, vēlāk pelēcīgs, griezumā kļūst tumšs, stingrs, ar patīkamu smaržu un maigu garšu.

Stobriņi gaiši pelēki, vēlāk tumši pelēki, viegli atdalās no cepurītes mīkstuma.

Kātiņš 8-20 cm garš, 2-4 cm resns, balts, ar oranžām līdz sarkanbrūnām zvīņām, stingrs.

Sporas gludas, vārpstveida, zaļgandzeltenas, masā okerbrūnas, 13-17 x 3,5-4,5 μm.

Trofiskā grupa Apšu mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Kaukāzs, Latvijā bieži, VI- X.

Līdzīgās sugas Leccinum versipelle - dzeltenbrūnā apšubeka, kura ir bērzu mikorizas sēne un kurai uz kātiņa ir melnas zvīņas. Ļoti līdzīgas ir arī divas retāk satopamās sugas: Leccinum vulpinum - sila lācītis, kas veido mikorizu ar priedi un Leccinum quercinum - ozolu lācītis, kas veido mikorizu ar ozolu.

Īpašas norādes Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama žāvēšanai, marinēšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, common in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, часто, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.