Elektriskais transports - ekonomisks, ekoloģisks

Lactarius violascens (Otto: Fr.) Fr.


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 7-12 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk ieliekta līdz sekli kausveidīga, tumši violetbrūna līdz okerpelēka, ar tumšākām koncentriskām joslām, kaila, mitra - lipīgi gļotaina, sausa - ar sudrabainu, okerbālganu apsarmi un mazliet spīguļojoša, ar ieritinātu, bāli dzeltenbrūnganu apsarmotu malu. Mīkstums bālgans ar dzeltenīgu nokrāsu, griezumu vietās kļūst sārti violets, trausls, ar vāju augļu smaržu un rūgtenu garšu. Piensula lielā daudzumā, sākumā balta, drīz kļūst sārti violeta, sākumā maiga, vēlāk kodīga un rūgta.

Lapiņas bālā okera krāsā, vecumā tumšākas, ar rūsganiem plankumiem, iespiedumu vietās lēnām kļūst sārti violetas, ciešas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas.

Kātiņš 4-6 cm garš, 1-2,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, ciets, bāli okerbrūns, vēlāk netīri brūngans, iespiedumu vietās ar sārti violetiem plankumiem, pie pamata ar bālganu micēliju, reizēm krokains, ar sīkām bedrītēm ārpusē.

Sporas kārpainas un dzeloņainas, ieapaļas, krēmkrāsā, masā dzeltenīgas, 7-8 x 6-7 μm.

Trofiskā grupa Mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- X.

Līdzīgās sugas

Īpašas norādes Ēdama.

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.