Lactarius theiogalus (Bull.: Fr.) Fr.
Syn. L. tabidus Fr. ss. Lange
- latviski: purva pienaine
- angliski: Yellow-staining Milk-cap
- vāciski: Kleine Flattermilchling
- zviedru:
- igauņu: väävelriisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-8 cm plata, izliekta, vēlāk plakana, vidū nedaudz ieliekta, ar ūdeņainiem plankumiem, okerbrūna līdz sārti brūna. Mīkstums bālgans, trausls, ar neizteiktu smaržu un sākumā maigu, vēlāk sīvu garšu. Piensula balta, saskarē ar gaisu lēni dzeltē.
Lapiņas sākumā bālā okera krāsā, vēlāk cepurītes krāsā, ciešas, šauras, gar kātiņu nedaudz nolaidenas vai pieaugušas.
Kātiņš 3-6 cm garš, 0,4-0,7 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā.
Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 8-10 x 6-8 μm.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Mitros skuju koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti bieži, VIII- X.
Līdzīgās sugas Lactarius mitissimus -maigā pienaine, kuras cepurīte ir oranža un piensula nedzeltē. Lactarius lacunarum - lāmu pienaine, kuras cepurīte un lapinās ir tumšākas.
Īpašas norādes Ēdama, jānovāra.
Mycorrhiza forming species, in moist coniferous and mixed forests, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, во влажных хвойных и смешаных лесах, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.