Lactarius spinosulus Quél.
- latviski: zvīņainā pienaine
- angliski:
- vāciski: Schüppchen-Milchling
- zviedru:
- igauņu: harjasriisikas
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2,5-6 cm plata, sākumā plakani izliekta, ar zemu izcilni, vēlāk ieliekta līdz piltuvveida, gaiši rožaina līdz violeti karmīnsārta, ar vīnsarkanām vai karmīnsarkanām šķiedrām, vietām ar okersudrabainu apsarmi, ar ilgi ieliektu malu. Mīkstums bālgans, ievainojumu vietās kļūst zaļš, trausls, ar neizteiktu smaržu un mazliet sīvu garšu. Piensula balta, sākumā maiga, vēlāk mazliet sīva.
Lapiņas sākumā bālgani sārtas, vēlāk koši okersarkanas, ievainojumu vietās netīri brūnganzaļas, ciešas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš 3-5 cm garš, 0,2-0,8 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, bieži saliekts, cepurītes krāsā, pie pamata ar bālganu micēliju.
Sporas kārpainas, ieapaļas, gaišā okera krāsā, masā okerdzeltenas, 8-8,5 x 5,5-6,5 μm.
Trofiskā grupa Mikorizas sēne.
Biotopi Mitros lapu koku mežos, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII- XI.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Ēdama.
Mycorrhiza forming species, in moist deciduous forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, во влажных лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
