Lactarius serifluus (DC.: Fr.) Fr.
- latviski: seruma pienaine
- angliski:
- vāciski: Wäßriger Milchling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2,5-6 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk izpletusies un ar iedobi, tumši sarkanbrūna līdz melngani brūnai, vidū tumšāka, žūstot izbalē olīvpelēka, gluda, ar ieritinātu, bāli apsarmotu malu. Mīkstums okerbrūns vai kanēļbrūns, trausls, ar lapu blakšu smaku un mazliet rūgtenu garšu. Piensula dzidra, ūdeņaina, maiga.
Lapiņas sākumā dzeltenīgas ar sārtu nokrāsu, vēlāk koši dzeltenas, šķautnēs rūsganas, gandrīz retas, dažāda garuma, gar kātiņu nolaidenas.
Kātiņš 3-8 cm garš, 0,4-1,2 cm resns, cilindrisks, pie pamata paresnināts, bālganā kanēļkrāsā, vēlāk brūngani okerdzeltens, sauss - pelēks, pie pamata ar dzeltenu vai ugunssarkanu micēliju.
Sporas kārpainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, masā bālgandzeltenas, 7,5-9 x 7-7,5 μm.
Trofiskā grupa Ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- XI.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, common in Latvia, inedible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии часто, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
