Lactarius scrobiculatus (Scop.: Fr.) Fr.
- latviski: eglene
- angliski:
- vāciski: Grubiger Milchling
- zviedru:
- igauņu: kollapiimik, kollariisikas, võiseen, võivahelik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 7-15 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk vidū ieliekta un piltuvveida, citrondzeltena līdz zelta dzeltena, reizēm ar koncentriskām joslām, mitra - gļotaini lipīga, sausa - spīdīga, mala ieliekta, ar pinkainiem matiņiem. Mīkstums bālgani dzeltens, trausls, ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu. Piensula lielā daudzumā, sīva, balta, saskarē ar gaisu kļūst sēra dzeltena.
Lapiņas iedzeltenas, ciešas, elastīgas, gar kātiņu mazliet nolaidenas.
Kātiņš 4-6 cm garš, 2-3,5 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, cepurītes krāsā, dobs, ar dobumiņiem ārpusē.
Sporas sīki kārpainas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, 8-12 x 7-9 μm.
Trofiskā grupa Egļu mikorizas sēne.
Biotopi Egļu mežos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X.
Līdzīgās sugas Lactarius repraesentaneus - meduszvīņu krimilde, kuras piensula saskarē ar gaisu kļūst violeta.
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in spruce forests, on acid soils, common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в еловых лесах, на кислых почвах, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.