Lactarius rufus (Scop.: Fr.) Fr.
- latviski: alksnene
- angliski: Rufous Milk-cap
- vāciski: Rotbrauner Milchling
- zviedru: Pepparriska
- igauņu: lepaseen, männiriisikas, männiseen, nõmmeseen, paluseen, punapiimik
- lietuviešu:
- krievu: горькушка
Apraksts
Cepurīte 3-10 cm plata, sākumā plakani izliekta, vēlāk iedobta līdz piltuvveida, parasti ar smailu pauguru centrā, rūsas brūna līdz tumši sarkanbrūna, sausa, sākumā ar ieritinātu, vēlāk ilgi ieliektu, bālgani apsarmotu malu. Mīkstums bāli sarkanbrūns, blīvs, trausls, ar sveķu smaržu un rūgtenu garšu. Piensula lielā daudzumā, balta, sīva.
Lapiņas dzeltensārtas līdz sarkanbrūnas, trauslas, dažāda garuma, gar kātiņu nedaudz nolaidenas.
Kātiņš 3-8 cm garš, 0,3-2 cm resns, cilindrisks, uz leju tievāks, gluds, drupans, gaiši brūngans līdz sarkanbrūns, iespiedumu vietās sarkanīgs, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu.
Sporas kārpaini dzeloņainas, iegarenas, bezkrāsainas, masā baltas, 7-9,5 x 6-8,5 μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Priežu mežos, var augt gan ļoti mitrās, gan sausās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VI- XI.
Līdzīgās sugas Lactarius helvus - sarkandzeltaine, kuras cepurīte ir gaišāka, piensulas gandrīz nav un raksturīga kumarīna smarža.
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai un marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in pine forests, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сосновых лесах, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
